Krāšņā Jēzus Sirds katedrāle atrodas uz viena no pilsētas pakalniem un ir neatņemama pilsētas panorāmas sastāvdaļa.

Koka baznīca šeit uzcelta jau 1685. g., kura diemžēl 1887. g. nodega negaisa laikā. Sarkano ķieģeļu divtorņu baznīcu pēc inženiera Floriana Viganovska projekta sāka būvēt 1888. gadā un iesvētīja 1904. gadā. Ēkas fasādes daļa ir veidota pseidoromānikas stilā, bet torņu augšdaļa, logi un citi elementi – pseidogotikas stilā.

Katedrālē ir pieci grezni altāri, no kuriem centrālais altāris veltīts Vissvētākās Jēzus Sirds godam. Tas ir izgatavots Volonijas guberņā, Romanovas pilsētā. Pēc profesora Bogdanoviča meta to no ozola koka gotikas stilā darinājis kāds vācu meistars. Tā centrā atrodas Jēzus Kristus skulpturāls tēls, virs tā – koka krusts un Dieva Jēra tēls.

Centrālajās logu vitrāžās attēloti pirmie Livonijas bīskapi – Sv. Meinards un Sv. Alberts, kuriem ir nozīmīga lomu Latvijas kristianizācijas procesā. No 18. gs. katedrālē ir saglabājušies baroka un neorokoko formās darināti feretroni – procesijām paredzēti pārnēsājami altāri.

Kopš 1995. gada katedrāle katoļiem ir nozīmīga arī administratīvajā ziņā, šajā gadā šeit nodibināts Rēzeknes–Aglonas diecēzes centrs ar bīskapa sēdekli.