Audio gids latgalīšu volūdā
Rēzeknis piļskolns
Piļskolns i piļsdrupys ir senejuokais piļsātys viesturis līcinīks, kas vysod ir atsarads strategiski izdeveigā vītā i deļ tam ir pīdzeivuojs vysaidus uzbrukumus, īkaruošonys i cytys puormainis.
Vyssvātuokuos Jezus Sirds katedrale
Tys ir leluokais dīvnoms, kas piļneibā sasaglobuojs leidz myusu dīnom. Calts 19. godu symta beiguos neogotikys stilā.
Leščinska tylts i senejūs dziernovu apleicīne
Senejūs dziernovu apleicīne ir piļsātnīku īcīneita vīta. Eipaši leidz ar piļsātys ups promenada izveidi te var maneit arviņ vaira cylvāku īmam pastaiguos. Itamā vītā Leščinsku saimei pīdarēja dziernovys, kurys izbyuvēja Gustavs Leščinskis. Tuos beja vacuokuos dziernovys Rēzeknē, kurys tyka izcaltys 1858. godā.
Rēzeknis Zaļuo sinagoga
Tei ir poša senejuokuo āka Rēzeknē i vīneiguo Baļtejis teritorejā asūšuo sinagoga, kas gondreiž bez byutisku puorveiduojumu sasaglobuojuse leidz myusu dīnom.
Latgolys kongresa pīminis vīta
2017. goda 5. maijā kluotasūt vaļsts augstuokuom amatpersonom, tyka atkluots pīmineklis i laukums par gūdu Latgolys kongresa symtgadei, tys atsarūn Atbreivuošonys alejā 61. Ite 1917. godā atsaroda kinoteatrs “Diāna”, kur nūtyka kongresa pyrmuos dīnys saīšona.
Svātuo Nikolaja vacticeibnīku lyugšonu noms
Svātuo Nikolaja vacticeibnīku lyugšonu noms ir vīneigais kūka dīvnoms Rēzeknē, kai ari leluokais kūka dīvnoms Latgolā. Tuo tūrnī atsarūn treis nu sudobra i vara līti zvoni, nu kurūs leluokais ir vīns nu Baļtejis vaļstīs smoguokīm zvonim, tuo svors sasnādz 4832 kilogramus, zvona mēle viņ sver 200 kilogramus.
Latgolys viestnīceiba GORS
Piec naatkareibys atjaunuošonys itys ir pyrmuo nu pamatu izcaltuo akustiskuo koncertzale Latvejā. Te satak kulturys montuojums i senejuos vierteibys, tradicejis i jaunrade, volūda i nūtykumi, nūzeimeiguokuos pasauļa teņdeņcis, muoksla, deja i dzīsmis.
Suopu Dīvmuotis Rūmys katuoļu bazneica
Bazneicys byuvnīceiba suokta 1935. godā, piec tam, kod itys zemis gobols ir nūdūts duovynuojumā mariaņu kongregacejis puorstuovim. Bazneica calta neoromanikys stilā kai hallis tipa ceļtne ar katuoļu bazneicom rakstureigīm divejim tūrnim i akcentātu īejis daļu.
Pīmineklis “Vienoti Latvijai”/ “Latgolys Muora”
Latgolys atbreivuošonys pīmineklis “Vienoti Latvijai” aba “Latgolys Muora” ir pīmineklis pošā Rēzeknis centrā. Tys ir nūzeimeigs simbols kai riezeknīšim, tai i vysim latgalīšim i kolpoj kai pīminis zeime viesturiskuo nūvoda atbreivuošonai i Latvejis vīnuoteibai.
Vyssvātuokuos Dīvdzamdātuojis pīdzimšonys pareizticeigūs katedrale
Tys ir vacuokais dīvnoms piļsātā, īsvieteits 1846. godā par gūdu Dīvmuotis dzimšonai. Dīvnomā atsarūn 18. godu symta beiguos i 20. godu symta suokuos darynuotys izcilys ikonys, kas veiduotys, sekojūt vacticeibnīku i pareizticeigūs ikonu gleznīceibys tradicejom.
Svātuos Treisvīneibys luteriskuo bazneica
Tei ir vīneiguo luteraņu bazneica Rēzeknē, calta 20. godu symta 30. godūs. Padūmu godūs bazneicai izbyuvēja ūtrū stuovu, īkuortojūt kino nūmys kantoru i kinu demonstriešonys zali. Bazneica draudzei tyka atgrīzta 1994. godā, nu tuo laika bazneicā ir nūtykuši atjaunuošonys dorbi.