Rēzeknes luterāņu draudzes dievnams tika uzcelts pirms otrā pasaules kara, 1933. gadā tam tika likti pamati, bet 1938.gada 8. augustā  Latvijas luterāņu arhibīskaps Teodors Grīnbergs to iesvētīja svētās Trīsvienības godam. Tā ir sarkano ķieģeļu mūra ēka ar iespaidīgu četrstūra 37 m augstu zvanu torni.

 Pirmā luterāņu draudzes koka baznīca atradās vietā blakus tagadējam dievnamam, tā tika uzcelta jau 1888.gadā. Taču 1919.gada Neatkarības kara laikā koka ēka tika bojāta un izdemolēta. 20.gadsimta  trīsdesmitajos gados Rēzeknē pieauga luterāņu skaits, jo te no citiem novadiem ieradās strādāt ierēdņi, pedagogi, armijas virsnieki. Tāpēc veco baznīcu nojauca,  un tās  vietā tiek celta jauna, ar daudz plašāku lūgšanu zāli.

Pēc Otrā pasaules kara, 1949. gadā padomju varas iestādes atsavināja baznīcu draudzei, noņēma krustus un demontēja zvanu torni, baznīcā izbūvēja 2 stāvu, kur izvietoja kino nomas kantori un kino zāli. Altāris, ērģeles, kancele, altārglezna – viss bija zudis.

Baznīcu draudzei atgrieza tikai 1994. gadā, tad arī tika sākti apjomīgi remontdarbi. Šobrīd dievnams ir atkal atvērts un notur dievkalpojumus.